Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
laikam manu igaunisko asiņu piejaukums ļauj manīt savu, otro reizi mūžā pārbraucu krustojumu pie sarkanās gaismas. vēl pirms dažām dienām pukojos par tiem, kas neadekvāti uzvedas uz ceļa, jautājot, vai nav iestājies pilnmēness.... šodien ar nokavēšanos mēness paisuma spēks nāca arī pār mani ;)
p.s. bet toties cik viņš skaists un tīrs debesu jumā!