Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
aizveru durvis uz dienu šo, lai izgaistu vejā, kas zemei savos nedzirdamos čukstos atzīšanos teic. vai jūti šos vārdus pieskaramies Tavai aizspriedumu sienai. Tu saki, nē. Varbūt mums vēji citi.