Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
šī rīta putnu balsīm, tā vien liekas, ka tās izlaužas pat pilsētas mūriem, lai iemestu mani atkal šajā dežvu sajūtā... es reiz te jau esmu bijis. pat vairākas. bet man tik un tā tas tīk.