neliec laikam aizmirst pieskāriena Tava
vētras, krusti ceļu malās, izsistie lukturi un dzērāju klaigas, sagrieztas somas, atņirgti zobi, dūrēs savilkti pirksti, zibens debesīs skaidrās, palīgā sauciens, klusums atbildē mēms,
kas gan šai visā ir mans sīkais lūgums iedegt nedaudz sniega saules baltas un atbilde Tava: šodien lietus nebeidz līt.