Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
nakts, tveice sitas aizsargstiklā, pazudušas zvaigznes tik sikspārņi bezgalību šķērso, 130 km/h, laiks apstājas ar pirmām skaņām un paliek tik sajūtas.
