Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
sestdiena, dators, nedaudz bejēdzīga skrējiena, nogurums, kas mijas ar neko. iedod man roku, varbūt tas ir Tas, kas trūkst, lai tukšums nebūtu tik dziļš.