miglas vāli mieru un klusumu nes un vecais bruģis nedaudz norasojis kā sarokojoties ar dzestruma sniegto delnu stāsta man savas nakts sapni par zvaigznēm, kas krīt pār iemīlējušos pārīšu apmātiem skūpstiem un kastaņu pumpuriem pulsējošiem rīta gaidās. vien vientuļu auto riepu švīksti mūsu sarunā jaucas - skrien līdzi mums, skrien dienas dunā, bet nē, es šorīt klausos tikai miglas mierā.
labrīt mana diena |