Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
amulsuši strazdi kā notis tukšā lapā pa balto sniegu šurpu turpu steidz, slapjš sniegs logā sitas un neizbraucams kļūst vecais ceļš. nosalis, bet lepns pretim aizpukšķina moto fans. es atveru logu uz rītdienu, kur putnu balsīs ierakstīts pirmais snieglulkstenīšu zieds.