Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
joh, kādi nu te kalni, kāda nu ziema.... bet mugura sāp. jēkaba gravas jaunā kalna beigu gals izrādījās kritisks manam mugurkaulam, pārāk straujš tas atsitiens, izbraucot no stāvuma :(
bet nu pacēlāji labie, ar baldones nīkuņiem pat nevar salīdzināt.
ak, jā - instruktori, mm.. forši, sakarīgi džeki un galvenais iemāca arī :)