aizelsies un reizē neko neuzspējis.
kurš ir tas brīdis, kad notikiek tas lūzuma punkts un aizrautība pārvēršas par rutīnu, kura nespēj radīt baudu tajā ko dari. gribu jaunu projektu, gribu aizraušanos, kas aizslaucītu negatīvās domas un termiņus, kurus nosaka citi.
zīmējumi uz rumpīša, nē nē ne tetovējumi, bet tādi ko var nomazgāt vai kas paši nodilst nedēļas laikā, un jau atkal var zīmēt citu. ķeburi, kas savelkas vienā zīmējumā. nekad nebiju mēģinājis, bet patiesībā jau tas ir tāpat, kā ķēpāt dienasgrāmatas malas garlaicīgā sapulcē, tikai šis paliek kāda smaidā, ne tikai pāršķirtā lappusē. pamēģini ;) |