| 7. Janvāris 2004 |
| starp stundām, kas pār sniegu šo balto slīd, un elpas garaiņiem spocīgi miglainiem | 09:18 |
|---|
es šodien pulksteni apstādinu, lai uz mirkli kaut īsu, kaut nepatiesu un šķietamu būtu mēs laikā vienā un uzspētu skūpstu Tev zagt sasalušu rožlapiņu garšā. viss sastindzis, kā ledus ziedu dārzā starp dzelkšņiem iesprostots smaids, tik Tavu acu siltums dedz sveču liesmu deju pār aizmirstības baltiem laukiem.
kā saskaitīt mirkli, kad laiks izsijāts caur alku ieplaisāto sietu. kā pazīt Tevi pirms pulkstens atkal skaitīt sāk.
atspere jau atkal uzvilkta, vēl tik viens elpas vilciems. aiziet, aiziet. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |