Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
Tās lauž un dod viens otram Svētvakara vakariņās vai Ziemavētku dienā, iepriekš noskaitot kādu pateicības lūgšanu, par visu ko ar Dieva žēlastības palīdzību esam saņēmuši.