|
svešā pilsētā es dzirdu smieklus, kas no pažobelēm aizdusuši lien, svešā pilsētā bērni basām kājām starp izkaisītām lietus lāmām skrien. tur mēnessirpis zemē duras un pērkondievs ik nakti sarokoties nāk. svešā pilsētā es meklēju Tevi, starp spoguļu lauskām un celtnēm svešām. aiz rokas zelta tirgotājs tver un stāsta savu nebeidzamo stāstu, par to cik labs ir viņa rotu klāsts, par laiku, kas mūs šķir un to kā mīl viņš visu manu zemi. bet nedzirdu es šo vārdu nebeidzamo straumi, tik meklēju es pilsētā svešā izdzisušo ēnu Tavu. |