greizo spoguļu zemē greizas sirdis no debesīm krīt, kā ēnas no akmens klints atdaloties, tās klusi ievaidas un nebūtībā zūd
greizo spoguļu zemē greizas zvaigznes debesīs spīd, ceļiniekam, kas maldās sev,ī taku pretim bezdibenim triec
greizo spoguļu zemē greizi sapņi cerības un alkas purva rāvas palagos tin
šai spoguļu zemē elpot nav ļauts un brīvības vārds ir tik atspulgs ēnā svešā
skrien bez sirds un ceļa putekļu pēdām, skrien bez atmiņas un rītdienas vēlmēm, līdz delnās stikla ķēžu lausku sāpes gaist |