Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
uz palodzes izkāmējis zvirbulis lūdz dzīru galda druskas, vai žēl, ņem, lai lidot Tu vari turp, kur man nav lemts, lai kā es lūgtos vai alktu... ņem šodien siltumu no delām manām