Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
nu re kā atvaļinājumi un brīvdienas garām, tā arī saule izbāž savu degunteli no mākoņu dūnu segas, slinki nožāvājas un ļauj pirmklasnieku dālijām savas pēdas kutināt.