basām kājām caur peļķu lāmām, varavīksni azotē pie Tevis silts siena laika lietus nāk.
jau gaišs. nebeidzamais lietus stāsts modina pārškirot lapas noteku caurulēs gar jumta malām, re zibens pamalē caur ozola vainagu izgaismo logu, rīts. vēl pirmie soļi šajā dienā pār mauriņu uz izsīkstošo strautu, kas šorīt aizgūtnēm tver katru lietus lāsi. nedaudz maizmidzis smaids. lietus kutina pēdas kā tikko dīdzis āboliņa lapu glāsts. tik mirklis, bet visas dienas sīknaudas vērts.
30 min un jau atkal pilsētas bruģa sakarsušies vaigs. diena. gaidu atkal rītu jaunu. |