Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
drīkst, es izkaisīšu vējā vārdu Tavu? starp tūkstoš pilieniem viļņu šļakstos, kas vētras rauti krastā skrien. vai drīkst, es aizmirsīšu rītdienas vārdu, lai atpazītu Tevi starp tūkstoš nepiedzīvotoām naktīm.