iekāpt laika zābakos un iet, iet pāri laukiem, kuros pieneņu pūkas ar mākoņiem skrienas un bišu zumoņā tikko svieta medus garša vīd. laikā, kas vēl kaut kad tālumā citiem spīd, būt, lai atskatītos un iečukstēt sev ausī - "nedari šo, bet te jāiet pa kreisi, ak dulburs Tu tāds, pēc mēnešiem trīs Tev nepatiks šis vārds".
tik zābaki šie šonakt iesaluši vecā dīķa meldros un tādēļ atskatīties var tik turp kur atgriezties lai labotu ko nav lemts. bet varbūt? |