Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
Tu teici šis ziemas mēnesis pēdējais, es iebildu klusi - pavasaris šeit
17:12
kam zvaigznes mums ko katrs spēj solīt, ja Tavos matos jau dzirkstī tās. kam jūras dzelmē nirt un līdz bezspēkam pērles lasīt, ja smiltis Tavās rokās pērlēs vēršas. kam džungļos ceļu cirst un rotājumus inku zeltā meklēt, ja smaids Tavs rotājums labākais. kam uguni mums naktī kurt, ja uguns pati Tu