Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
"-drīkst piedāvāt šampanieti? -Tu ko, Partos, mums taču dzenas pakaļ! -o, pareizi, tātad sarkanvīnu..." skaisti. varētu pat padomāt, ka šis kinodarbs nav tapis holividā.
"-разрешите предлщжить шамранское? -Вы что,Партос, за нами пагоня! -о, и правда, значит крастное вино..." красиво. ненароком можно предположить что работа эта не на конвеере голивуда родилась.