| 21. Februāris 2003 |
 izskriet cauri laikam, neatskatoties. neatskatoties, uz dubļiem ko sejā sviež tie, kurus neizprotam mēs, uz signāliem sarkaniem, kuros apslāpēts kliedziens stāt. es lasu starp rindām spriedumu attaisnojošu muļķībai un varas kārei. kam taisnība to izlemt spēj tikai saulēkts pēc gadiem padsmit.
pamosties naktī ar ar sajūtu, bezspēkā aizvērts sapnis. kādēļ šis laiks vērš sārta liesmās cerību starus.
Tu zobrats mazais, kam pasaules lielie atvēl tik paburas šķērmas, vai noticēt spēsi vēl reiz, ka Tevī mīt spēks. |
как незабить того чего некогда ты незнал, как вйти из круга каторий сам нарисовал, как дверь открить чьи ключи давно утерял. открой глаза, белоснезний ангел мой, в крилях твоих проснулось пламя умершего огня. кричи до изнемогания сил, пусть мир безликий сей вздрогнет в ошушене твоей весны.
вов, цик груты ракстит криеву буртием :) |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |