 nākamais rīts. ak Dies, cik patīkami ir būt atcerētam un uzbužinātam, iespējams mietpilsoniski tas skan, bet smaidi, sarunas un joki - tā vērts. paldies.
vecas fotogrāfijas uz galda sagūlušas, lūkojas manī ar gadsimta nodzeltējušu auru. bērneļi pagalmā pie verandas nepazīstamas sastājuši, ko citi stāsta esam kāds tur n-tās pakāpes rads. te meitenes smaids ar lilijas ziedu garšu. bizes pusizlaistas, iesvētību bildes, kāds pasaules karu virsnieks jaunākais. tas noteikti ir arī mans laiks, daļa tā, kas rītdien būs. |