glaudīt apziņu savu, arvien steidzoties uz priekšu, vēl pusgatavu zupu pieņemot par gandrīz jau baudāmu, tad atkal pārmest sev - hei ko izliecies, tur vajadzēja piemest sķipsnu sāls un šie zirnīši izlobītie bļodā, vai tos nevajadzēja vēl klātu bērt? un tā bez gala. tik, ja nepateiksi stop, tad katls būs izvārījies tukšs, pirms pilnība iedomātā klāt.
nu labi, atļauju tev, Friday, vēl vienu dienu pie projekta šī būt, bet tad gan, aiziet. bez atrunām, ka trūkst šā un tā.
piektdiena nav diena īstā, kad izlikties, ka darbs ir vietā pirmajā. |