Tu vienmēr zināji, ka es būšu. Starp šo balto un ēnu norasoto sienu. Varbūt šī robeža nav nemaz tik trausla, lai spoguļa lauskās neredzētu vairs vakardienas trauksmi.
tur ceļa otrā pusē ugunskurs krustā sists, sāpēs skatu savu debesīm sūta, naac ko brīnies Tu nakts melnā smaidā savā nāc liesmu uzpūt manī, lai varu es pelnos pāarvērsties
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}