| Komentāri |
| es dažkārt nepazīstu sevis | 14. Janvāris 2003 - 12:19 |
|---|
 Klusums, Klusums ir kā starplika starp lūpām un ausīm, bet tas neaizsedz acis, Klusums ir tas, kas liek acīm pamosties no letarģijas miega un skriet, skriet pretim Klusumam, lai satvertu to un izbaudītu. Izbaudītu Klusumā dzeltējošu lapu garšu, lietu, kas gar loga rūti slīd. Klusums ir tavs otrais vārds, jo pirmais noteikti ir prieks. Līdzsvara kausos var liet Laimes no alvas vai sveces karstiem sveķiem, bet vienmēr to otrā pusē būs Klusums, lai Tu nejustu savu spārnu smaguma. tikai pirms mēnešiem trīs tas teikts, bet, ja šodien Tu man to pretim sniegtu uz paplātes ievīstītu, paldies Tev neviltotu pretim dotu. varbūt es vienkārši nedzirdu sevi, šai pasaules drūzmā? |
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}