Otrais BB pēc "Barona beķerejas". Šoreiz "Boulangerie Bonjour" Jēkaba ielā 20/22. Ja pēc smagas darba dienas Saeimā ejat uz Nacionālo teātri, bet pēkšni trotuāru Jums aizšķērso stalažas. Tālāk arī nav jāiet - pagriezieties pa labi un klāt esat.
Kā teica reiz kāds man zināms arhitekts: "Lai būtu smuki, ir jābūt kontrastam." Nu lūk, kontrasta šīs franču kafejnīcas interjerā nav nemaz. Līdz ar to atliek vien secināt, ka nav smuki. Interjeru esot iekārtojusi īpašniece, kura pēc profesijas ir ādas apstrādes māksliniece. Jāpiekrīt vien viņas franču biznesa partnerim Žilam, ka katram tomēr ir vislabāk darīt savu darbu.
Bet ir cilvēki, kam patīk. Gaišās, saules pielietās telpas un mežģīņotie metāla galdiņi dod nelielu ilūziju par vasaras kafejnīcu - aizvējā un siltumā. Šī laikam ir vienīgā vieta Rīgā, kur var nogaršot kišu. (Lūdzu nejaukt ar kiš-mišu!) Kišs ir sāļais pīrāgs ar olu kulteņa, siera un attiecīgi tunča, vistas un vēl kaut kā pildījumu, un kārtainās mīklas pamatni un maliņām. Ja apēd vienu tādu, un pirms tam vēl nelielo dārzeņu zupu, sieviešu cilvēks pat varētu justies paēdis. Es savu kišu "pielaboju" ar vārītā krēma "Napoleonu". Kišs bija mīkstāks par "imperātoru", jo pēdējo neizdevās pieklājīgi konsumēt ar dakšinu, bet palīgā bija jāņem arī kāds durkļveidīgs izstrādajums.
Tas, ko es noteikti ieteikti nobaudīt, ir kruasāni un mazie šokolādes un ogu groziņi. Aveņu groziņi ir līdzīgi kā "Mārtiņa beķerejā", tikai maksā nevis virs 40 santīmiem, bet tikai 30. Šokolādes groziņu pildījums garšo pēc īstas šokolādes, un pieņemu, ka tā arī ir īsta, nevis prasmīgs kakao un kāda krēma triks.
No praktiskajām lietām var pieminēt, ka varat norēķināties arī "neskaidrā veidā". Vieta nav domāta steidzīgajiem, jo brīžiem pārdevējai/apkalpotājai palīgā prasās vēl kāds. Centieties neklausīties, ja Jūsu kolēģi no Saeimas, vai kādi citi profesionāli politiķi pie galdiņa Jums aiz muguras kaļ kādus sazvērestības plānus. Koncentrējieties uz savu kišu, nevis uz politisko kiš-mišu pie blakus galdiņa un krietnā rādiusā ap to. |