nupat aizsūtīju savus studentus pēc galda tenisa bumbiņām. ar skaidro naudu. jo, kāpēc gan ne? vakar, ap astoņiem, pilnīgi nogursi sēžu uz balkona ar savu cigareti. komentārs no ielas - eu, klau, džeki, tagad nestrīdamies, skolotāja dzird!!! es kaut ko daru pilnīgi nepareizi un varbūt kaut ko arī pareizi, to gan es zināšu tikai tad, kad viņi pabeigs koledžu un sāks strādāt. |
1. novembris. Beidzot uzvilku kleitu un rudens zābakus, apnikušas jau tās bikses un kedas. |