| View: | User Info. |
| View: | Friends. |
| View: | Calendar. |
| View: | Memories. |
| You're looking at 20 entries, after skipping 40 newer ones. Missed some entries? Then simply jump back 20 entries or forward 20 entries. | |
|
|
tukšums
|
||||||||||
| Tuesday, July 5th, 2005 |
|
||
| Tomēr atmeta visu atpakaļ. Un es vēl neticēju... | ||
|
|
| Thursday, June 30th, 2005 |
|
||
| Kaut kāds optimisma gars atlaidās. Laikam grāmata palīdz. Un man viss pohuj... >:) | ||
|
|
|
||
| Pārāk smagi. Riebjas. Un ūdens no acīm. | ||
|
|
| Monday, June 20th, 2005 |
|
||
|
Riebjas viss, viss, viss! Miniet 3x, kas vissvairāk... eh :( |
||
|
|
| Wednesday, June 15th, 2005 |
|
||
| Rīt, lūdzu, sauli un mazliet vienaldzības! | ||
|
|
| Tuesday, June 14th, 2005 |
|
||
|
Tikai tagad atcerējos to SMS, ko viņam uzraxtīju par to bēbi. Smiekli sanāca. Vispār diezgan nežēlīgi, bet sorry 8) Ha hā >:) |
||
|
|
| Saturday, June 11th, 2005 |
|
||
| Tu man vairs nepatīc. Pazudis viss. Būs citādi. | ||
|
|
| Saturday, June 4th, 2005 |
|
||
| Problēma ir tā, ka tu izsoli sevi visām. Un visas no tevis paņem. Kaut pa drusciņai, tomēr tu vairs neesi vesels. | ||
|
|
| Thursday, March 31st, 2005 |
|
||
| Totāla acu aizmālēšana, šmaukšanās, viltība un pārlaimīgs prieks. | ||
|
|
|
||
| Mainās viss, viss, viss! Tev būs žēl, bet es pat negribu zināt, es tikai gribu, lai krīt un darīt visu iespējamo, harmonija, laipni lūgta! | ||
|
|
| Saturday, March 19th, 2005 |
|
||||||
| Kur ir mani ķieģelīši? Man jāuzceļ stingrs mūris. | ||||||
|
|
|
||||||
| Telefons atsāka darboties. Tikai es pati nespēju. Bezspēka kalngals, it kā kāds vamps visu laiku sūknētu manu enerģiju. Un laikam tā arī ir. Nevaru piecelties no gultas, asinsvadi trako, rokas sāp, galva reibst. Vasara vēl tālu, bet liekas, ka viss jau nokavēts. Bezmērķība. Tukšums. Nekādu cerību. Tikai domas, domas, domas, kas dzen mani kapā. | ||||||
|
|
| Friday, March 11th, 2005 |
|
||||
|
Man šķiet, ka es viņā šodien iedzinu pamatīgas bailes. Šķiet, ka tas būtu bijis pārāk skaisti, lai būtu patiesība. Un tomēr man bail... |
||||
|
|
| Thursday, March 10th, 2005 |
|
||||
|
Pretīgi. Šēžu virtuvē un visu dienu...ēdu. Nav jau pirmā reize. Slīcināties ēdienā. Žēl, ka mājās visās malās nav spoguļu vai novērošanas kameras, varbūt tad es spētu sevi atturēt no rīšanas orģijām. Pārāk daudz domāju par ēdienu. Gribu psihologu, bet negribu zināt, ka esmu traka. Es tikai atrisināt šo problēmu. Apnicis sevi mocīt, apnicis melot. Apnicis gaidīt. Gribu, lai viss būtu labi, bet lai būtu labi, man pašai jāpacenšas. Problēma ir tā, ka es nespēju iedomāties izeju no šī labirinta, viss liekas pārāk bezcerīgs, nav nekāda stimula, jo arī viņš liek man justies tā - nekā, arī mamma tikai brūk virsū. Pilnīgs bezspēks. Pēdējās 3 dienas es viņu nesatiku, es varēju netēlot un nesmaidīt... un tie visi pārējie sīkumi šo stulbo meitenīti gandrīz noved līdz kaukšanai. Negribu atkal smēķēt, bet nervi netur. Brīvdienas... Laikam jāsāk ar to, ka vismaz 4h nedēļā jāiet uz savu mīļo sporta klubiņu pa stundai... izgāzīšu dusmas tur un 6 mazas ēdienreizes dienā, tiesa - Atskinsa stilā. Rīt paļaušos uz sviestu. Un uz svariem mēģināšu nekāpt kādu nedēļu, citādāk, ja kādu dienu kaut vai 100g vairāk, mēdz sākties panikas lēkmes. Un jā, vairs nekādu saldumu. Man jādzīvo kaut nedaudz ar prātu. Piedodiet, centīšos lidot augstāk un nākošreiz vispirms ķeršos pie mūzikas un ar to arī beigšu. Varētu arī apsvert domu ēst tikai citu cilvēku klātbūtnē, varbūt tad manas mežonīgās tieksmes neizpaustos arī fiziksi. |
||||
|
|
| Wednesday, March 9th, 2005 |
|
||||||
|
Izjūtas ir drausmīgas. Ūdens acīs un vispār neko negribās. |
||||||
|
|
| Sunday, March 6th, 2005 |
|
||||
| Manam organismam palika slikti. | ||||
|
|
|
||||||
|
Nost ar masu mediju uzpūstajiem bubuļiem. Ēdīšu sviestu. Sadegšu kaut kādā ātrumā. Par iekšām un malām. Gribu nekaunīgi atzīties, nevis slaucīt visu pagultē. Gribu nomierināt savus olbaltumvielu receptorus. /Mūzika dēļ sviestainās lirikas. Šodien draudzene izteicās, ka man ir īsts mākslinieka midzenis. Viena mala apstrādājas, un tomēr loki zem acīm. ~ Turpmāk bez "gribu". Darīšu un viss. Vai arī nedarīšu, ko nevajag (Pēc maniem smadzeņu izveidotajiem nolikumiem). Vīraki sāk pelēt un es tev varētu teikt: "paldies, bet attā". Nezinu, skumjas laikam, slīcināšos skābeklī, ko nesīšu šūnām. Noslēpšu acis piķa melnā tumsā. Laikam uznākusi "major depression", bet vispār tā jocīgi. Atceries - viņi ir visur! Rītdiena, es tevi gaidu! Laipni lūdzu. Paldies, jums tāpat! Mēs esam unikāli... un tas vilina. |
||||||
|
|
| Monday, February 28th, 2005 |
|
||||
| Es iemācīšos lidot. | ||||
|
|
| Thursday, February 24th, 2005 |
|
||||
| precīzi, minimāli, tieši tā, kā man patīk! | ||||
|
|
| Saturday, February 19th, 2005 |
|
||||
|
Paldies Atskinsam. Ar nikotīnu vairs neesmu uz "Tu", arī svars ievērojami sarucis tikai pāris dienās, smaidu. Nekāda izsalkuma, lielāki rezultāti, nekā badojoties, kvalitāte, tā teikt. Un citi pat neiedomājas... tas ir pats jautrākais. :D Gudrs vecis, vispār, tikai žēl man daudzu, kas nav izlasījuši šo grāmatu & pat nemēģina, jo viņu galvās visa teorija kopš skolas dienām ir iebakstīta otrādi. Kur gan es iztērēšu to naudu, ko tērēju cigaretēm...? Sapirkties svecītes un vīrakus? Aiziet pie friziera un nokrāsot sarkanīgi oranžus matus? MP3 pleijeris? Krāt? Hmmm... iespējas, man patīk. Un galvenais, ka viss ir kedās! Labs garastāvoklis, veselība, pazuduši mūžīgie reiboņi, koordinācijas trūkums, salšana, nebūšu plikpaure & man pietiks enerģijas... Citi neskatīsies vairs kā uz tādu slimo... sīko, dumjo meitēnu, kas aprobežojas ar šādām izdarībām. Varēšu domās kāpt augstāk un aizmirst to stulbumu, kas visu laiku notrulināja smadzenes. Varētu arī nopirkt kādu pshiholoģisku grāmatu un manipulēt ar cilvēkiem... =] Hmm, jā, es daudz ko varu! Tas gan nenozīmē, ka esmu kļuvusi par gaišo bārbiju... iešu uzvilkšu savas garās kedas un uzkāpšu kādam uz galvas... kādam, jā tev, tu pārāk daudz ļauna esi darījis man. Man pietiks spēka atriebties. Jāizvelk gaļas cirvītis... Durt, durt, durt. Cik viegli iedurt, vai ne? |
||||
|
|
|
|
tukšums
|
||||||||||