| |
[Nov. 9th, 2006|05:29 pm] |
tātad. vakardiena, jeb precīzāk nakts bija tīri interesanta. hā. es beidzot saskatiju vājības, nepilnības, bailes un pat klaju nolaidību. Es atmaskoju!
bet varbūt man to speciāli parādija, varbūt man uzticējās?
nja. esmu novērojis divu veidu diezgan ekstrēmus cilvēkus. Pirmie rāda uz āru tikai to labāko, vienmēr cenšās izlikties perfekti, paši gudrākie, skaistākie , veiksmīgākie utt. Viņiem visas nepilnības ir tā nomaskētas ka pamanīt mazliet neiepazīstot cilvēku nav iespējams.
Otrie ir pilnīgi brīvi, un gandrīz vairāk koncentrējas uz savu nepilnību izrādīšanu, pirmais iespaids ka viņi ir pilnīgi kretīni, bet tad atkal iepazīstot tuvāk var atklāt kautko pavisam labu.
Man šausmīgi riebjas primie gadījumi. cik divkosīgi un melīgi.
Piem tas pats O.B. jautājums - kā tev assignments? O, viss jau pabeigts, elementāri, ejam mājās. Tikai sanāca ka mēs pēc tam ar viņa parējo komandu visu vakaru kopā pildījām. un O.B. nemaz nebija present. vai arī, kā tev gāja eksāmenā? jeb kā tev vispār likās kurss? O, elemtāri, visu sapratu, visu izpildiju, esmu kruts. Tikai nezkapēc viņš vēl nekad nav dabūjis kautcik ievērojamu rezultātu. Liekulis.
Un vēl, mēs spriežam par par tēmu, atnāk un piesēžas blakus ar rīsu šķīvi un sāk kauko gudri spriest, tikai pavisam ne patēmu un ir skaidri redzams, ka viņš to dara lai atstātu iespaidu ka ir baigi gudrais, un ka viņam viss ir skaidrs un mēs tikai te tādi muļķi , kas neko vēl nav izpildījuši. phē!!
labi. varbūt pat nebija vērts visu šo rakstīt. bet nu tas bija mans dusmu uzplūds. |
|
|