| |
[Oct. 27th, 2006|08:33 am] |
Citreiz gribētos kļūt par tomātu. Augt un briest. Karāties kāda tomātkoka ķekarā, neko nejust un nedomāt. vienārši ne?
Tu teiksi ka tomāts nespēj neko kontrolēt? Bet cilvēks arī. emocijas.
Vienu brīdi labi, nākamo slikti. Viss mainās ikpa 30 min. sasodīts.
Kapēc es esmu tāds kā esmu? Kur ir problēma? Un tā jau ir bijis vienmēr. vienmēr!!!
Nu labi. Viss nenotiek tik ātri. Miera periods vēl nav sācies.
Pats smieklīgākais ka viņš varbūt tiks atlikts uz vēl kādu laiku. ha.
Bet es jau vienmēr lienu tur kur nevajaga. Es taču zināju jau visu iepriekš. Un tā sanāca. Es zināju, skaidri apzinājos ka daru to ko nedrīkst, bet es turpināju un galarezultāts ir vienāds ar expected value. zero error.
Un tagad, lai cik smieklīgi nebūtu iespējams jau ir sākusies jauna spēle. Un atkal es redzu to, ka nu nevajag, nevajag tur neko līst. Cilvēli ir traki. arī es. mīlestība ir akla un stulba un bieži vien tīrākās blēņas.
Labi es padomāšu.
Tā nu es smagi ievainots turpinu cīņu un izaicinu daudz spēcīgākus pretiniekus. mhaha
p.s. cīnīties ar katanām patiešām ierullē. |
|
|
