Mad artist's chamber

Šodien beidzot noskatījos "Deep blue sea". Kaut kā donati ar tēju nepiešķīra šim pasākumam vairāk jautrības. Filma ir skumju, raudulības caurvīta. Kopumā nav slikti, brīžiem pat piemetas līdzjūtība un vājš raudiens. Un laikam es neesmu nevienu tik stipri mīlējusi, kā filmas varone, lai domātu par pašnāvību. Lab, domāt var vis kaut ko, bet tā nopietni gan nē. Kaut kā izdzīvoju pat visdraņķīgākos mīlestības brīžus.
Tiesa gan reizēm gribas iemest tādiem draņķīgiem cilvēkiem, kas varētu būt savā ziņā Fredija (bij filmā viens tāds tips) prototipi, ar kurpi pa galvu. Bet tas neko nemainīs. Viņi svēti ticēs savā upura lomā. Nafig tādus cilvēkus!
Un visbeidzot...

Sir William Collyer: What's happened to you Hester?
Hester Collyer: Love Bill. That's all.

Ko gan te var piebilst? Shit happens.