XXX

Lūk nu šeit es sēžu!
Vienās apenēs ar pudeli alus.
Un brīnos –
Kamdēļ jūs lasāt?
Aiz garlaicības, aiz intereses?
Tas dažreiz liekas dīvaini, ja tā padomā, ne?
Neviens nevienu nekad neatceras,
Atceras brīžos kad kaut ko vajag.
Dīvaina tā lieta ar jums cilvēki –
Draugi, radi, paziņas, mīļākie un mīļākās.
Cik esat gatavi zaudēt?
Krāpjot, melojot, baumojot un nosodot?
Viss tak vienreiz nāks atpakaļ!
Dzīve ir kā ritenis ar apļu skaitu,
Nevis bezgalīga taisne.
Varbūt darīsim vairāk laba viens otram,
Jums tak gribētos, lai atdara ar to pašu?!
Arlabunakti, lācīt!
Aelabunakti, pelīt!
Arlabunakti visiem tiem, kurus nepaspēju iepazīt,
Lai piedod man tie kam esmu darījis pāri,
Vai tie par kuriem esmu piemirsis,
Patiešām tā neesmu gribējis.
Esat pozitīvāki un nenokarat degunus.
Galvenais, lai kāds vienmēr ir blakus,
Kam uz pleca paraudāt,
Lai aizmirstos un sajustos droši,
Ka nākamā diena būs,
Un būs labāka par šodienu.
Cilvēks spēj daudz vairāk nekā apzinās.
Baudiet dzīvi,
Tā ir ļoti īsa,
Tāpēc nestrīdaties par sīkumiem
Arlabunakti!