es žēlojos par to, ka man nav lietu, kuras man patiesībā nevajag (bet tas jau tikai viens no sliktajiem ieradumiem - žēlošanās, .. jo nevar jau rādīt pasaulei, ka esmu tik ļoti laimīga, ka man neko nevajag),

es gribu daudz, iespējams, pat visu, bet kur tad es beigās tos krāmus likšu?
("gribēt" un "vajadzēt" nav viens un tas pats)


un viss, ko man patiesi vajag, man jau ir.