man vēljoprojām ir bail no lidmašīnām un tomēr šie lielie skārda putni mani fascinē

un tā es dažkārt guļu tikko pļautā zālē un vēroju lidmašīnas, kā tās lēni un mierīgi ar savām astēm sazāģē debesu plašo jumtu
un arī zaļās zāles smarža man asociējas ar tām

bet tomēr kā gan šie putni var lidot taisnu līniju ritmā bez apstājas, ak, citreiz, kad pagurst ir dzirdētas ziņas par aviokatastrofu lielo postu (vai tikai tie putni, kuri pārāk ātri izgrūzti no ligzdas, ietriecas zemē?) un tas mani satrauc, tik tiešām


un tagad es kā mazs bērns baidos no putniem, kurus tik ļoti apbrīnoju

mierīgs vakars (arī bez paracetamola) pēc skata, kas pārvēršas lielveikalu burzmā ar rietošu sauli, un skumji rietošiem gaisa baloniem
no pazemes dzīlēm klusi lien ārā manas ielas miglas zirgi, un kaut kur nomaldījies gaisa balons vēl steidzas uz mājām
gluži kā es, uz vietu, kur nolikt galvu uz spilvena un pārlaist nakti,

bet mājas jau tur, kur sirds

un gan kādreiz tiešām
es pārnākšu mājās


komats