Kad runā sirds...
Recent Entries
1/20/11 12:34 pm - Darbs
Kas vispār tagad notiek ar cilvēkiem, kuriem nav darba un kuri to meklē? Visi sviesta sagājuši. Meklējām jaunu kolēģi jau no decembra sakuma. No sākuma meklējām caur pazīstamajiem varbūt kāds var ieteikt labu cilvēku - no 4 apzvanītajiem neviens neatnāca uz pārrunām un pat vairs necēla telefonu! Tad meklējām janvārī no ss.lv. Puse vispār nezin angļu valodu, bet otri zin tikai krievu valodu. Tomēr vienu meiteni izvēlējamies - skaista kā konfekte, glīta, uztur sevi formā un vispār es teiktu, ka pēc izskata atgādina nedaudz līdzīga tusētājai un cacīgajām meitenēm, bet nu tas tak vienalga, lai tik strādā labi. Visas trīs maiņas ko viņa ir nostrādājusi, visas maiņas ir salaidusi grīstē. Un ne jau tikai sīkumi, bet tādas lietas, kurās kļūdīties nedrīkst vai arī tu esi pilnīgs idiots, ja izdari nepareizi. And she did it!All of it! Un vēl paziņoja, ka otrdienās viņa nestrādās, jo viņai ir skaistumkopšanas diena pie speciālistiem, bet piektdien, sestdien, svētdien viņa nestrādās, jo tās ir tusējamās dienas un pēc tam ir jāatpūšas. C'MON! Kur tu esi atnākusi, ka domā, ka tā varēsi darīt?Vai tiešām labu, apzinīgu darbinieku vairs ne pavisam nav palicis?!?!
1/20/11 12:30 pm - Studijas
Jo vairāk lekciju jo riebīgāk paliek iedomājoties, kas gaida jau tik vien ka pēc diviem mēnešiem - sesija atkal. Kvantitatīvo metožu pasniedzējam ir tāds balss tembrs un runas veids kopumā, ka nospriedām, ka viņš būtu ideāls vakara pasaciņu stāstītājs. Jāsāk taisīt referāti,esejas, jāgatavojas ieskaitēm un protams visu mīļā vācu valoda. Fucking hate that shit! Bet es cenšos. Jāsameklē darba sludinājums vācu valodā, jāuztaisa cv vācu valoda un uz sludinājumu jāuzraksta motivācijas vēstule vācu valodā. Kā es to varu izdarīt, ja bez vārdnīcas es nesaprotu nevienu vārdu, kur vēl nu teikumus un to jēgu. Ehh it is going to kill me!1/20/11 12:12 pm - Hokejs
Bija super! Pat priekš manis - cilvēka, kurš spēlēm mājās nepievērš absolūti nekādu īpašo uzmanību, sajūtas bija tik saviļņojošas un tā pacilātības sajūta, kad mūsējie iemet vārtus un skats uz pretinieku komandas līdzjutējiem un teikums - Ehh salagas!- lika justies ļoti labi. Kliedzu un vicinājos ar rokām, no prieka un satraukuma lēcu kājās. Jurčiks pa sektoriem un spēlētāju soliņi tieši mums blakus. Man patika bija tiešām vērtīgi iztērēta nauda.1/20/11 12:08 pm
Jau kādu labu laiciņu gribas kaut ko uzrakstīt, pastāstīt tā tīri tikai priekš sevis, bet kaut ka nesanāk. Iesāku rakstīt, bet nesanāk pabeigt, gribas rakstīt brīvi, bet tomēr dažreiz tās nav iespējams dažādu iemeslu dēļ, ehh. Pārāk sarežģīti dažbrīd.1/11/11 09:28 pm
Rīt uz Hokeju. Ko vispār uz tādu, lai velk? Es ļoti ļoti ļoti nevaru sagaidīt balli. Pagājušo gadu tas izvērtās par ļoti jautru pasākumu, kurā gandrīz vinnēju balvu par uzvaru zirgu skriešanās sacensībās, ja vien tas smukais puisis nebūtu ieskatījies manās actiņās un samulsinājis. Bet šogad es tam vairs nepakļautos.1/11/11 09:25 pm
Reaģēt mierīgāk, atbildēt maigāk, padomāt iepriekš pirms pateikt kaut ko riebīgu, nejauku, izgāzt dusmas un tā tālāk. Tāds posms patreiz ir mums. Un es ceru, ka viss būs labi, neskatoties uz iepriekš rakstīto, domātu, bet būs viss labi.Es tevi mīlu.....
1/9/11 09:29 pm
Mūsu attiecības agrāk vai vēlāk ir lemtas iznīcībai.Skumji,bet fakts. Dažbrīd man šķiet, ka vienkārši baidos un nevēlos būt viena. Tas ir tizli un gaužām nepareizi, bet tomēr mani nekad nav pametusi sajūta, ka mēs neesam domāti viens otram.Mēs esam tik dažādi, mūsu uzskati ir tik dažādi, vērtību skalas tik dažādas, dzīves mērķi tik dažādi, sapņi, visa eksistences būtība, tas viss atšķiras un ne jau tikai sīkumos, bet kopumā. Dažbrīd man Viņš tik ļoti riebjas ar savu domāšanu un uzvedību, ka es varētu Viņu sist līdz spēku izsīkumam, bet tajā pat laikā es to negribu, jo man Viņa ir žēl un es negribu, lai Viņam sāp.Es tik tiešām nezinu kā, lai savas sajūtas ietērpj vārdos, jo tā ir tikai maza daļiņa no tā visa ko jūtu. Lai gan tas nav visu laiku, bet diemžēl periodiski atkārtojas. Varbūt tā ir visiem ik pa laikam, varbūt es tāda neesmu vienīgā, bet es negribu, lai visa mana dzīve paiet ar šādām emocijām un domām.....................1/8/11 08:40 am
Februārī uz balli jāiet. Tēma - Dzērvenes. Kad Ričs man to pateica gandrīz smieties sāku, bet Viņš pateica, ka dress-code ir svinīgi lietišķs un ka pietiek tik ar kādu sarkanīgu akcentu vai aksesuāru. No sākuma pie sevis smiedamās, jau sāku kalt plānus kur, lai dabū dzērvenītes kostīmu, bet tad jau, protams, izlēmu, ka vilkšu savus melnos, garos svinīgos, manuprāt, pusgotiskos svārkus, savas vienīgās ekstra augstpapēžu kurpes, kuras ideāli saskan ar svārkiem, bet augšā būs kaut kas sarkans dzērvenītes krāsā. Kopā vajadzētu būt skaisti. Tik vēl jānopērk tas kaut kas sarkanais.1/8/11 08:22 am
Vakar atkal bija kašķis, kuru par brīnumu beidzām ar kaut cik jēdzīgu dialogu un to, ka mēģināsim viens otru saprast un reaģēt mierīgāk. Ka tas sanāks tad jau redzēs, bet ja Viņš to darīs vei vismaz centīsies, tad arī es centīšos. Ap diviem beidzu raudāt, samīļojāmies un apķērušies aizmigām. Bet celšanās brīdis ienāca tik sasodīti ātri, ka nolēmu izlaist brokastis un vēl 30 min pagulēt. Tagad sēžot darbā atkal jau gribas gulēt, bet līdz vakaram tas nav iespējams.1/6/11 11:47 am
Vakar tik ļoti gribējās saldējumu, bet tik ļoti Ričam negribējās iet pakaļ, ka beigās aizgājām abi. Tā saēdos, ka pat zem segas, piespiedusies Ričam cieši klāt, bija diezgan ilgu laiciņu vēsi. Bet saldējums tak ir tik gards. Otrā pozitīvā lieta vakar bija tas, ka mammai pirmdien jāiet uz darba pārrunām. Vienam sludinājumam CV nosūtīja uz to pašu arī uzaicināja. Būtu jau jauki, ja paveiktos. Man gan vakar gāja diezgan jautri darba, beigās bija viss labi, bet vienu brīdi šķita, ka tāda panika iestāsies, ka nezinu ko darīt. Nomierināju sevi un beigās viss bija labi.1/6/11 08:26 am
Gads ir iesācies visai darbīgi un uzsāk savu ritējumu aizvien raitāk. Patreiz ir tāda sajūta, ka tie trīs mēneši mācībām paies vēja spārniem un jau atkal būs pienākusi sesija. Patīk man, ka gads beidzās ar sesiju un šo gadu varēju iesākt bez eksāmenu spriedzes, bet jau atnākot uz pirmajām lekcijām bija skaidrs, ka šogad vajadzēs daudz mācīties. Bet tas jau nav nekas slikts it kā, tikai paliks mazāk laika kaut kam citam. Bet ko, lai dara, kaut kas būs jāierobežo.1/1/11 07:18 pm - It is a dance battle!
Bet tomēr neskatoties uz dienā esošo, precīzāk neesošo, garastāvokli Jaunā gada svinēšana bija ļoti jautra un forša. Paldies jums visiem!12/31/10 09:34 am
Bet tomēr vissliktākais ir tas, ka pēdējās veca gada dienas ar mammu ir nedaudz saspīlētas attiecības un diemžēl šogad sanāk, ka mamma ar vecmammu Jauno gadu pavadīs vienas. Tikai pēc 12 naktī mēs atnāksim izliet laimītes un tad it ka atpakaļ pie G. Varbūt palikt pēc tam pie manis un mēs varētu uzspēlēt spēles kaut kādas kopā. Es tiešām nezinu ka rīkoties lai visi būtu apmierināti un arī es tajā skaita justos labi, lai būtu gandarījuma sajūta. Bet tā nav. Ja pirms tam es jutos slikti, jo man nebija darba, tad tagad jūtos slikti, ka man ir darbs un nevaru palīdzēt mājās tik daudz ka gribētos. Tāds ačgārni dīvains cilvēks es esmu, vienmēr manas domas ir pie citiem, par citiem, kā citiem, gribētos jau man par sevi un ģimeni vairāk padomāt, bet nesanāk. Tā ikdienas steiga mani saēd un sagrauž, līdz pāri no manis nepaliks nekas, tik vien kā futlāris.12/31/10 08:53 am
Vispār jūtos slikti.Fiziski varbūt nē, bet garīgi gan. Jūtos tukša, izsmelta, nekāda. Gribu ieritināties gultiņā un vienkārši aizmirsties līdz nākamajam rītam, kad atkal uz darbu jāiet. Negribu nekādus Jaunā gada izpriecu plānus. Gribu tikai šī gada pēdējo dienu palaist nebūtībā, tā, lai neko nevajadzētu atcerēties. Bet diemžēl viss jau ir sapirkts un viss jau ir sarunāts. Cik nu tur daudz kas no tā visa ir. Būsim seši G. un K., K. un E. un es ar Riču. Un viss. Neviens vairs. Neviena nekad vairs arī nav bijis tikai mēs četras. Ne vienmēr kopā bet it kā vienmēr esam bijušas četras. L. šogad ne ar mums.Lai jau arī...Riebjas vispār, negribu Jauno gadu. Jaunais gads sākas ar darba dienu un tā arī viss pirmais mēnesis paies - ceļā no mājām uz darbu, no darba uz mājām,no mājām uz skolu, no skolas uz mājām, no darba uz skolu, no skolas uz darbu. Un visā mēnesī būs tikai viena diena, kad man nebūs ne skola, ne darbs. Tikai viena! Būtu jau labi, ja tas finanšu situācijā arī uzrādītos ar lielu plus zīmi, bet nekā nauda tik tā simboliski. Bet neko darīt - tu nevari būt augšā, ja neesi bijis apakšā. Šis ir viss zemākais posms mana dzīvē, bet es centīšos, lai viss būtu labāk. Nekļūdās tikai tas, kas neko nedara.12/28/10 11:29 am
Šīs dienas horoskops:Ja būsi sev izvirzījis pārāk skarbus ‘’spēles’’ noteikumus, nebrīnies, ka vienā brīdī gribēsies visam atmest ar roku. Saspringtas situācijas darbā, steidzami darbi un iespēja salaist visu ‘’dēlī’’.
Nu burtiski kā naglai uz galvas!Atmest ar roku gribas - gribas. Iespēja šodien darbā visu salaist dēlī ir - ir. Vienkārši "ideāli"
12/26/10 10:16 pm
Jau gandrīz 2.5h esmu darbiņā. Cilvēki ir, staigā šurpu turpu. Tad jau redzēs cik mierīga būs šī nakts. Nākamo mēnesi nesanāks pie Riča ģimenes aizbraukt ciemos, vismaz man nesanāks, paskatījos grafikā, ka sanāk strādāt pa kādai dienai katrās brīvdienās. Vismaz februārī tiešām aizbrauksim, jo sīcim 6.dzimšanas diena. Nekāds jau sīcis it ka nav 18 paliks, bet toties vizuālā ziņā riktīgs sīcis.Svētki pagāja mierīgi, ja neskaita to ka tā kā piedzērāmies. Un atkal iztērējām baigo naudu šmigā, jo esam nedaudz izlepuši - Campari un Bacardi Black šoreiz gāja pie sirds kā saka. Uz jauno gadu laikam vajadzēs taupības režīmu šmigas ziņā.
12/24/10 05:14 am
Tikko piedzīvoju nelielu apstulbumu. Kāds latviešu viesis, kurš beigās pa nakti nepalika, bet tikai izdzēra 3 mazos šampīšus, jautāja vai es neesmu kādu laiku dzīvojusi Amerikā?!Kad jautāju kāpēc tāds jautājums viņš atbildēja - tava akcenta dēļ! Kāda vēl akcenta dēļ? Esmu tīra latviete! Būs jāapjautājas sev zināmiem cilvēkiem vai viņiem tā arī šķiet.....
embarrassed12/23/10 12:46 pm
Are you dead or something??!!12/21/10 10:09 pm
Riča ģimenei dāvanas ir sasaiņotas.Savējiem vēl gan nē. L.,N.,M. dāvanas nesaiņošu - aptīšu ar kaut kādu lentīti un būs labi. Kā nekā tās jau tikai končas milzīgas. G.,L.,K. iesaiņošu pēc tam jeb dāvanu maisiņus nopirkšu vēlāk. Ričam dāvana pat tās īsti nav jāsaiņo - A4 lapiņa ar izprintētām biļetēm uz hokeju kaut kā special saiņot, manuprāt, būtu tizli. Vienkārši iespiedīšu rokā un teikšu - Priecīgus Ziemassvētkus. Sen jau Viņš grib uz to hokeju, tagad ar sadūšojos un nopirku beidzot biļetes. Lielu robu tas manās finansēs gan izsita, bet Viņa iepriecināšanas dēļ tas ir tā vērts - neviens priekšā nesēdēs, zāle pārredzama - vietas ideālas.Powered by Sviesta Ciba