Dzirdēju baumas, ka drīz būšot Ziemassvētki. Dienas kaut kur pazūd starp izlasītām lappusēm, izdzertām pudelēm, skūpstiem, pļaukām, tējas garaiņiem un Holivudas filmām, kaut kur starp vēdera un muguras sāpēm, negulētām naktīm, dedzinošām asarām, pustukšiem vilcieniem, starp glāstiem, murrām, mežonīgi izspūrušiem matiem, galu galā - izšķīst svešinieku sejās, balsīs un aizejošos soļos. Es palieku un aizvelku aizkarus, lai pāris dienas pagulētu, uzvelkot mežģīņotu naktskreklu un izdzerot pāris krūzītes miera.