| 13.10.11 22:22 - VIKings -01-
Pilnais vārds: Viktorija Pūcīte
Iesaukas: Vika, Morts, Sīkā, Prakosts
Piedzimšanas datums: 02.09.2011. (pieņemtais, aptuvenais)
Dzimšanas diena: 13.10.2011. (kad abas satikāmies)
Šķirne: Bezšķirnes: ar melnas, oranžas, gaiši oranžas krāsas kažoku
Īpašās iezīmes:
Visas ūsas melnas, izņemot vienu kreisajā pusē, kura ir balta;
Neņaud, bet ūjina kā dūjiņa (dikti runātīga);
Vissirsnīgākais mīļuma iemiesojums. |
 |
Mēs satikāmies nejauši, it kā kāds augstāks spēks būtu lēmis mums abām tikties. Ar lielu nožēlu es diezgan nesen biju atvadījusies no Didī, jo arī kādam augstākam spēkam bija licies, ka nesaderam kopā par spīti tam, cik ļoti abas centāmies tam pretoties. Un dažādu vairāk vai mazāk tomēr savādu apstākļu un līkloču ceļā, manās rokās un dzīvē ienāca maza, diezgan vārga dzīvībiņa, kura, izmesta uz ielas, lauza manu sirsniņu. Es allaž esmu vēlējusies ticēt mīlestībai no pirmā acu uzmetiena, tomēr nekad to nebiju izjutusi līdz brīdim, kad ieraudzīju viņu - tās žēlīgās acis un sausais deguntiņš, viņas mīkstā spalviņa un strauji pukstošā sirds. Jau mirklī, kad ieraudzīju viņu, es jutu saikni, bet tad, kad pieskārāmies viena otrai, liekas, ka vēl dziļāk kas uzbangoja. Dažiem šīs šķitīs muļķības līdz brīdim, kad paši ko tādu izjutīs.
Ar Monu bija tāpat (viņa dzīvo pie manas mammas). Kad pirms četriem ar pusi gadiem braucām meklēt kaķi, saimniece teica, lai neņem to pārpalikušo sakot, ka neglīts, ka laikam kas vainas. Citi ņēma viņu rokās, bet Mona tikai vārgi pretojās un ņaudēja, bet tiklīdz es paņēmu viņu savās rokās, tā viņas sirsniņa vai pamira aiz prieka un nomierinājās, atslābinoties un jau mazāk kā pēc minūtes miegot ciet. Un tagad šai bezšķirnes kaķenei var piedēvēt šķirņes kaķa skaistuma etalonu, kā arī visīpašākā kaķa statusu - ar savu foršo raksturiņu, neparastajām sejas izteiksmēm un galanto izturēšanos.
Ja Monu mēs vienmēr asociējam ar lidojošo vāveri vai sunīti, dažādu palaidnību un īpatnību dēļ, tad Vika man ir alpīniste, kurai jau no mazotnes patīk rāpties augšup vien - pa cilvēka ķermeni, pa dīvāna malu, pa gar sienu noliktu matraci u.tml. Kā arī viņa man atgādina Didī īpašības - viņai patīk nočiept visādas līdzi aizvelkamas lietiņas un tās paslēpt, piemēram, pildspalvas, zīmuļus, zeķes un pat čības. Un, protams, neiztikt bez dūjiņas ūjināšanas, kura ik dienu ik mirkli pavada viņas dienas darbības. Tas ir jādzird, lai saprastu, par ko es runāju!
Vai arī tev ir kāds līdzīgs sirdsstāsts? Padalies ar to komentāros! |
|
