Es pat neatceros, pirms cik gadiem man pēdējoreiz uzmetās aukstumpumpa, līdz ar to šis rīta pārsteigumiņš man nudien bija nepatīkams un brīnumains. Parasti pirms aukstumpumpas parādīšanās man bija 2 dienas laika tai sagatavoties tā kā sāka niezēt zem lūpas tieši tajā vietā, kur uzradīsies aukstumpumpa, šoreiz – nekā! Pamostos, pieeju pie spoguļa kārtot matus un pamanu uz apakšlūpas dīvainu izaugumiņu, nodomāju, ka sausas lūpas palikušas un tā tikai ādiņa, tomēr nekā. Sāku taustīt un saprotu – kaut kur iekšā sāp. Gandrīz darbu nokavēju no lūkošanās uz dīvaino „pumpu” uz lūpas. Liekas, pirmoreiz skatījos uz sevi spogulī tik ilgu laiku.
Darba dienas laikā no mazas pumpiņas dīvainais izaugums pārvērtās par Kvazimodo lūpu!!! Un es sākumā pat nezināju, kā to ārstēt, tā kā tik ilgi man tāda nebija bijusi. Sākumā slēpu to zem lūpu krāsas, kuru nebiju lietojusi gadiem un visticamāk sen bija veca palikusi, bet panika ņēma virsroku. Vakarā pēc darba izmēģināju zobu pastu, bet Vika visu laiku līda klāt un centās to nolaizīt. Izvairīšanās manevru laikā nejauši visu laiku nolaizīju pastu nost, bet tik un tā lūpa kļuva nejūtīga un dīvaina.
Beigās pēc 3 dienu mocībām, smērēšanām un slēpšanām tā beidzot pazuda no skata, bet ne no piepampuma. Vēl 2 dienas pagāja, līdz nogāja arī piepampums. Nudien dīvaina aukstumpumpa. Nekad nebiju ne ar ko tādu saskārusies. Un ceru, ka vairs nebūs nekad!
Vai arī tev ir gadījies saskarties ar ko normālu, bet dīvainu vienlaikus? |
 |