Šodien pamanīju, ka esmu savā Twitter.com kontā iesūtījusi jau pāri 600 tā saucamajiem tvītiem par spīti tam, ka vēl pirms mazāk kā pusotra gada es uzskatīju, ka iekļaut domu 140 rakstu zīmēs ir teju neiespējami.
Jā, man bija grūti iekļauties tik mazā zīmju skaitā, jo allaž esmu savas domas gari un plaši izklāstījusi. Un Twitterī reģistrējos vien ar domu, lai sekotu līdzi ziņu un interesējošo uzņēmumu kontiem, jo tur ziņas izplatās daudz ašāk un nav jāmeklē plašāk tīmekļos, tomēr kā brīnos kā nē, redz, kur esmu šodien. Twitteris ir viena no pirmajām lapām, kuras atveru ieslēdzot internetu, un viena no retajām, kura man tabos stāv atvērta vairāk par 30 minūtēm. Un kas ir šis fenomens, kas ievelk, ir man joprojām nesaprotams un neizskaidrojams. Vai Tu vari to izskaidrot?
Redz, es pat pirmoreiz šī bloga vēsturē tik īsu ierakstu esmu iesūtījusi. Tas Twitteris laikam man tomēr būs arī ko iemācījis! Daudziem jau nepatīk lasīt tik garus ierakstus, kādus es te iesūtu!  |
 |