Dažkārt jūtos tā, it kā man dzīvē kas pietrūktu un grūti pat definēt – kas?! Iespējams tas pēkšņo emociju uzplūdā, iespējams kāda trūkuma dēļ, tomēr, lai cik es arī censtos, nespēju šo tukšumu pat definēt, kur nu vēl atrisināt.
Brīdī, kad liekas, ka teju vai ir uzradusies iespēja šo melnumu aizpildīt, es atskārstu, ka nespēju vairs sevi pasniegt pareizi vai nezinu, kas tādos mirkļos jādara vai jāsaka. Vai patiesi šis mulsinoši sarežģītais ceļš ir īstais? Varbūt jāmeklē vēl kāds cits?
Bet ko iesākt, ja citi ceļi jau izmēģināti un palicis tikai kreisais?
Un, ja nu ejot pa to, es apmaldos pavisam vai iemaldos lāča lamatās? | 
pic by AgnzM |