00:05 - SKOTIJAS pār[ap]domas -02-Pirmoreiz mūžā saskaros ar tādu idiotisku nelaimi kā dzīvot kopā ar 4iem man pilnīgi nesaprotamiem un egoistiskiem vai vienaldzīgiem cilvēkiem.*Skots visu laiku staigā pa māju āras botās, aizmirst izslēgt elektrību mikroviļņu krāsnij, plītij, tosterim un tam tosterim, kur maizītes lec laukā. Traukus arī viņš aizmirsts izmazgāt pēc maltītes, vieglāk ir traukiem nomainīt ik pa reizei ūdeni, lai puvums aug tālāk. Nemaz nerunājot par to kādu pārtiku viņš lietot - visu laiku tikai saldēto pārtiku vai no konservu zupām - burgeri, picas, bagetes, kuras mērc konservu zupās. Poverists tā vārda visās nozīmēs. Naudu nežēlo, kā jau Skotam viņam viena divas mārciņas turp atpakaļ neko nenozīmē. *Lietuviešu pāris jeb kā mēs latvietes viņus dēvējam - pļūteņbikši. Lietuvā citādākas bikses par pļūteņbiksēm ražo? Pēc šī pārīša neizskatās. Dažkārt es pat nesaprotu, kurš ir meitene, kura ir džeks. Meitene ir tik tieva kā skaliņš, es pat teiktu, ka slimīgi tieva, bet daba viņai devusi ĻOTI lielas sievietes pupus. Es nevaru teikt krūtis, jo tās par tādām nenosaukt. Aizmāršīgi, nemāk īsti paust savu viedokli, mainīgi, jo ik dienas jācenšas saprast - šodien tu esi viņu draugs vai ienaidnieks. Sākumā nesapratu, kā tik dažādi cilvēki var būt pāris, kad abi sāka *Itāliete. Jā, pat nav īsti ar ko sākt. Sākumā domāju, ka viņa ir kaut kāda sektante, nē, pag, patiesībā es joprojām tā domāju, jo viņa dikti skaļi "lūdzās" kā ļoti agri no rīta, tā ļoti vēlu vakarā un nevis skaita tēvreizi, bet kaut ko burbina "abadabababadada...". Aizmirst izmazgāt traukus, aizmirst izslēgt elektrību un reizēm deg visu nakti, allaž salīga, allaž DIKTI skaļi uzvedas. Viņa var pusnaktī sākt sūkt istabu un, ja kāds sūdzas, viņa tikai attaisnojoši atteiks "bet vēl takš nav 1 naktī, un es tikai 10 minūtītes". Iet uz tualeti runājot pa telefonu. Kā var likt skaļu kluci un vienlaikus runāties pa telefonu? Neesmu īpaši redzējusi viņu nerunājam pa telefonu. Diezin, cik liels viņas telefona rēķins? Kad nerunā pa telefonu, allaž dzird istabā skype zvanus. Kad zvani ir ar māti, tad iet vistrakākais tracis "No, mamā, No, NO!" un skaļā balsī. Laikam viņa joprojām nesaprot, ka šajā mājā VISU dzird cauri. Nemāk aizvērt normāli durvis, tikai aizcirst. Arī veļas mašīnai durvis māk aizcirst un nesaprot, kāpēc LockDoors zīme mirgo un sit vēlreiz ciet. Nabaga mašīnīte! Un, kad liekas, ka viņa ir vājprātīga, atbrauc ciemos viņas māte un draud pārējiem 4 mājas iemītniekiem, ka ies uz domi sūdzēties, ka mēs gribam ietaupīt un vēl negriezt lielāku siltumu mājā. A, ko mēs varam padarīt, ka esam 4 cilvēki pret lielāku siltumu, ja mums liekas, ka ir normāli, 1 ir neitrāls, jo viņam ir povers? Pie tam ne elektrība, ne gāze, ar kuru silda māju, nav no tām lētākajām, vai mēs vainīgi, ka viņas izdevumus sedz māte, bet mēs cīnāmies paši? Viņai viegli teikt, ej strādāt, kur lai strādā, ja jau no augusta, kad atbraucu, pat ne uz vienu interviju neesmu aicināta, lai gan CV vai visos pilsētas uzņēmumos atrodas? Nekad iepriekš neesmu akceptējusi šo teicienu, bet šoreiz tas pilnībā atbilst: "Kāda māte, tāda meita; Kāda audzināšana, tāds bērns!" Es esmu labi audzināta, es neizrādu necieņu pret vecākiem cilvēkiem, bet vakardienas strīds ar viņas māti mani noveda līdz baltkvēlei, jo viņa nemaz neklausījās, ko mēs viņai sakām, kāpēc nevēlamies slēgt siltuma padevi lielāku, viņa tikai murmināja tālāk pat tad, kad dusmās jau pēc iespējas mierīgāk liku viņai apklust, lai es varu izstāstīt savu viedokli. Beigās - nervi beigti, asaras uz visām pusēm šķīda, gala rezultāts - nekāds. Nekas siltuma padevē netika mainīts. It kā uzvarējām šajā cīņā, bet par kādu cenu? Nu visi ir redzējuši kā es raudu. Mazā bimba! Iespējams pēc šīs pieredzes es nemūžam vairs nespēšu aizbraukt uz Itāliju, jo liksies, ka visi tur mītošie cilvēki ir tādi un nekad vairs nevēlos nevienu no viņiem satikt. Nekad vairs! Protams, kas tad Itālijas tūrisma pieplūdumam ir -1 cilvēks, bet kas zina, cik es pavilkšu sev līdzi?! Dzīvosim, redzēsim... cerams, izdzīvosim! |