formica

"Kad ēdāju virkšķināšana un šņākāšana sāka apklust un viens otrs jau pacēla galvu no savas bļodas, atstiepās krēslā ,un noskatīdamies treknajos gaļas gabalos pārdomāja ,vai vēl ēst vai ne,- viņā galda galā piecēlās kāds vīrs un uzlika vēderu uz galda.
Tad tas izslējās un piesita ar apgrauztu cūkas kauliņu pie savas bļodas. Visi kļuva uzmanīgi un kāds bijīgi nočukstēja: "Premjers Sivns"!
"Godājamie tautieši un tautietes "premjers runāja. "Resno Cūku zemei ir atkal pienācis tas dārgais brīdis, kad viņa var svinēt savas lielās cūkas bēres. Lielā cūka ir kauta, no katras bļodas mums patīkami uzsmaida viņas treknā miesa. Uz visām lūpām spīd tauki ,uz visiem vaigiem pilnīgs prieks un laimība. Lai apceram tad nu ,kam mums jāpateicas par šo laimību. Tā ir siltā migla, kura apklāj mūsu zemi, dara ievērojamu iespaidu uz cūku barošanos...Kas tad nu mums uztur šo miglu? Tās ir mūsu zemās debesis ,kas aptur gaisa kustēšanos un neļauj viņai izklīst. Un par to mums jāpateicas Mākoņtēvam. Mums jāpateicas viņam arī par savu mieru. Mums vairs nekad nebūs jāskatās kaut kur tālumā ;mūsu debesis būs tepat acu priekšā, taisni, tā sakot deguna galā, kau jebkurā vietā ar roku sasniedzamas. Viss pie viņām ir tik viegli pieliekams un paņemams. Vai tev teļādiņa žāvējama, vai karote noliekama- izstiep tik roku. Kad kaut kas vajadzīgs ,izstiep tik roku un paņem. Tas izsargā mūsu dvēseles no nevajadzīgām rūpēm un mūsu miesu no veltīgas kustēšanās". (C)