| |
[May. 15th, 2009|11:38 pm] |
Lūcijs Annējs Seneka "Vēstules Lucīlijam par ētiku"
32. vēstule
Seneka sveic savu Lucīliju!
(2) ir svētīgi nesaieties ar cilvēiem, kas atšķiras no tevis un kam ir citādas vēlmes. Esmu gan parliecināts, ka tevi novērst no ceļa nevar un ka paliksi pie nodomātā, kaut arī tevi apstātu vesels kārdinātāju bars. Tad kā? Nebaidos, ka viņi pārvērtīs tevi, baidos, ka traucēs. Bet arī cilvēki, kas mūs aizkavē, mums stipri kaitē, it īpaši tāpēc, ka dzīve ir tik īsa un mēs to padarām vēl īsāku ar svau nepastāvību, sākdami to aizvien no jauna; mēs to sadrumstalojam un saplosām sīkos gabalos. (..) (4)Ai, kad pieredzēsi laiku, kad zināsi, ka laiks uz tevi neattiecas, kad būsi mierīgs un bez rūpēm, kad neraizēsies par rītdienu un tev visā pilnībā pietiks pašam ar sevi! Tu vēlies iznāt, kas cilvēkiem liek kārot nākotni? Tas, ka neviens nepieder pats sev! (..) (5) Es tev novēlu būt noteicējam pašam par sevi, lai tavs neskaidru domu satrauktais gars beidzot tiktu pie miera un drošības un lai tas būtu pats ar sevi apmierināts; lai tas izprastu, kas ir īstenie labumi, kuri, līdzko izprasti, jau ir iegūti, un tam papildus nevajadzētu mūža gadu. Tikai tas ir pārvarējis nepieciešamību, tikai tas ir nokalpojis un brivs, kas dzīvo, piepildījis dzīvi. Paliec sveiks! |
|
|
