| |
[May. 15th, 2009|11:23 pm] |
Lūcijs Annējs Seneka "Vēstules Lucīlijam par ētiku"
13. vēstule
Seneka sveic savu Lucīliju!
(4) Kas mūs baida, Lucīlij, ir sastopams biežāk nekā tas, kas mūs moka, un biežāk ciešam savās iedomās nekā īstenībā. (..) Mācu tikai vienu: neesi nelaimīgs pirms laika, jo tas, kas tev it kā draud un tevi baida, varbūt nekad nenotiks, vismaz vēl nav noticis. (5) Tātad daudz kas moka mūs vairāk, nekā vajadzētu, daudz kas- agrāk, nekā vajadzētu, arī daudz kas tāds, kam vispār nevajadzētu mūs mocīt. Mēs vai nu pārspīlējam savas ciešanas, vai aizsteidzamies tām priekšā, vai izdomājam tās. (..)
(6) Apsoli man tikai vienu: ikreiz, kad tevi apstās cilvēki, kas centīsies tev iestāstīt, ka esi nelaimīgs, domā nevis par to, ko dzirdi, bet par to, ko jūti, un pacietīgi apsver un vaicā sev- tu taču sevi pazīsti vislabāk (..) |
|
|
