| |
[Mar. 4th, 2008|02:43 am] |
kas ir slinkums???
"Un katru rītu tu esi tāda pati,kaut gan iepriekšējā vakarā esi apņemies mainīties...."
jā-ļoooti bieži, un cilvēkam tipiski- vajag to spērienu pa pakaļu lai tiktu uz priekšu!
nu bet..nebūtu jau laikam īsti pareizi gaidīt, kad patiešām dabūsi ar bomi pa galvu, lai patiešām sasparotos ko mainīt un mainītu!
nu labi..bišķin atsēdos par šo tēmu.
slinkums, slinkums...par šito jau ir spriests bet,acīm redzot, ne izspriests līdz galam...dīvaini ir tas, ka cilvēki visbiežāk mainās tikai tad, kad patiešām notiek kaut kas ļoti slikts, es teiktu-pat traģisks. tikai tad kad saproti-ja nemainīsies tad gandrīz nāve klāt-tad cilvēks gatavs darboties/strādāt lai uzlabotu situāciju. hmm...vai atbilde būtu tajā ka spērienu vajag tieši no tā ko tu vaino esošajā situācijā? no iesaistītajiem?
man kaut kā liekas ka cilvēkiem..ir bail(?) mainīt esošo situāciju jo...nekur jau nav garantijas, ka (arī tad) nebūs vēl dziļāk purvā! ar prātu/kreiso smadzeņu puslodi/loģisko domāšanu - skaidrs taču - ja neesi laimīgs/ar kko neesi apmierināts-jāmaina!jāmainās! jānīts teica ka viss ir apziņā. a kā izmainīt apziņu? - milzīgs darbs pie sevis! (un es tagad jūtos runājam kā no grāmatas) es teicu ka vnk ir jāpieņem esošā situācija/jāapzinās lietas/to stāvoklis/jāsaprot ko ir tavos spēkos mainīt un ko ne. jā-bet samierināties neviens nevēlas!
slinkums=zaudēta (nekad nebijusi?) ticība sev/saviem spēkiem?
kur cilvēks rod motivāciju..jo ar to vien ka saproti, ka kaut kas būtu jāmaina..sasodīts-ir par maz! un es nezinu kāpēc!!! un ņezinu kā sākt to mainīšanās procesu! (ev..hm..varbūt daļa "joka" slēpjas tajā ka nezin ar ko sākt. saka jau ka pirmais solis esot gandrīz jau kā pusceļa pieveikšana!) ar ko tad sākt?
tātad-īsāk- kā "piespiest/pierunāt/motivēt" sevi uz izmaiņām? kādam jābūt tam darbības plānam? kaut vai pastāsti kas palīdz tev.
(galvā imaginery friend saka ka tikai gļēvuļi baidās no pārmaiņām.) bet tad pasaulē ir daudz gļēvu cilvēku. un man tagad gribas teikt, ka vairumam-neapzināti! varbūt tas vnk ir attaisnojums pašai sev savās acīs..jo arī es kkā neesmu izmainījusi to kas mani liidz galam neapmierina/nemainu to kas neljauj liidz galam justies laimiigam! KĀPĒC? un KĀ TO IZDARĪT?
/acis kubā. es neiznu..kā tas var būt..nu nē...nevar būt-"viss ko tu neesi iepazinis- tā vispār nav. tā ir, bet VAI TIEŠĀM TA IR?".
saskumu. |
|
|
