| |
[Mar. 20th, 2012|11:23 pm] |
katru reizi parvacoties uz jaunu valsti ieksha ir tads drebulis- gan tas labais kas gaidas leka un sprinjgo apkart, gan tas kas pukstas un chiikst un baidas.
mazs starpposms uz menesi vacija un tad prom uz siltajam zemem, svetki un asta la vista...
gribu atsakt studet shogad, panjemt divus murrajoshos, izdekoret savu pirmo isto maju ar svau dranjkjigo gaumi, gatavot latviskas vakarinjas kuras nevienam citam varbut neliekas tik saistoshas ka man, bet iegut to brivibu ka viss ir iespejams..
ka jau mineju- negribu pamosties pec 10-15 gadiem un apjaust ka emsu dzivojis...ne lidz galam. ne tik labi cik vareju. gribas nopurinat pedejos 2 gadus un vienkarshi noticet, ka viss kas notiek tachu notiek uz labu.
aj mani draudzinji, dzive patiesham nav izdibinama, un man nav ne jausmas par manu sutibu, bet apsolos ka jaunaja dizve bushu mazak pesimists un vairak socials! kas tad galu gala mums pieder- nekas, tikai mes- viens otram! |
|
|
