- Doma par sajūtām...
- 10/7/03 11:49 am
- Tik dīvaini ir ienākt atkal šeit un lasīt ... rakstīt ... brīnīties ... sajust ...
Visu laiku domāju, kas ir tie cilvēki, kuri šeit raksta ... dīkdieņi, ierēdņi, bezdarbnieki, pokemoni vai mākslinieki, kuriem ir pieprasīts viņu dvēseles un gara lidojuma auglis, lai viņi varētu atļauties samaksāt i-neta rēķinu...? Kas Jūs esat?
Man nav bijis laika, arī šobrīd nav ... es tik gribēju pateikt, ... varbūt, ka pat pati sev, ka esmu dzīva, elpojoša ...gribu ievilkt krustiņu savā dienasgrāmatā, lai nebūtu tā, ka pēc pusgada atskatoties atpakaļ nākas secināt, ka izšķiests, bez atmiņām, bez notikumu pieminekļiem ir bijis manas dzīves gads, izšķiests vējā, sarauts lēveros, nekam nederīgs...
Esmu emociju varā ... darbā ... draugos un mīlestībā... Vairāk gan darbā, ... nē, vairāk gan mīlestībā ... varbūt ka darba mīlestībā, vai mīlestības darbā ... nezinu!
Aizrāvusies ... satraukta, nesaprašanā, pārliecināta, kaisla, apdullusi ...
Visu laiku trinos no tā, ka nav ar ko aizpildīt dienu, ka emocionāli iztukšots radījums, bērnišķīgi naivs (kā mani nosauca anonīma būtne komentos pie iepriekšējā pousta) jaunietis - sieviete tagad grib kaut ko traku, nesaprotamu, kaut ko tādu, kas iedzītu krāsainus taureņus manās krūtīs ...
Tagad man tas viss ir... ir taureņi, ir neprāts, ir emocijas, utt., taču tagad gribu mieru ... aizbraukt uz divām dienām no visiem un no visurienes ... palikt ar sevi, savām domām, gribu sakārtoties... svākties...
Atkal tik pokemonisks ieraksts, bet gribu, bļin, gribu sajust sevi starp tām divām stundām miega neskatāmu diennakšu laikā, starp prasīgiem cilvēkiem, parādiem, darbiem, pienākumiem, atbildības ... gribu sajust sevi ...
Parīt braukšu pretī rudenim... jā, ...viena gulēšu lapās, dzeršu melnu kafiju Turaidā, plakšķināšos pa peļķēm un tad laimīga, bet pārgurusi braukšu ar vilcienu mājās... - 0 pierakstiPieraksti kaut ko
sadegt
kāds jau ir sadedzis