|
[Apr. 29th, 2010|01:48 am] |
Es vēlētos, kaut man būtu tik milzīgs entuziasms kā agrāk. Es vēlētos smaidīt biežāk. Es vēlētos ķert zvaigznes līdz rīta saullēktam un droši vien vēlētos arī piena upes ķīseļa krastos, un jā - vēl es vēlētos negulēt mūžam! Bet tā vietā es izvēlos pasēdēt malā un paskatīties. Es ceru, ka tas ir vecums, jo nekam citam es savu maksimālisma zaudēšanu pat nepiedotu! Un tomēr ceru, ka entuziasms atgriežas. Gribētos, lai tā būtu - kā gan citādi sevi piepildīt, ja visu sevi atdodi?! |
|
|