Brīžiem tiešām ir sajūta, ka kājeles ir par īsu un astīte pa zemi velkas. Man jau kādas 4 dienas astīte velkas pa zemi [drīz būs nobružājusies pa visam]. Kādēļ citi [viegli ir teikt citi, jo tie ir visi izņemot tevi, tevi tas neskar] ir izbrīnīti vai vienkārši nesaprot, ka man nav pasaules katastrofa ja man zeķubikses ir saplīsušas vietā, kur to nemaz nevar redzēt, ka es nespiedzu aiz sajūsmas, ka kāda no mana paziņu loka ir nopirkusi jaunus svārkus, kuri knapi nosedz pakaļu. Aļo, mani tas smagi nepiš! Tādēļ es jūtos one and only [šoreiz ne pozitīvā ziņā]? Arī mīļie, kam es esmu svarīga mani šobrīd ir atstājuši bez ievērības. Eu, mani arī vajag apčubināt... lūdzu...



P.S. Vientulība ir lai sevi sakārtotu, kad tu to būsi izdarījis, tad bez pūlēm varēsi šo vientulību izkliedēt.

P.P.S. Kā lai sevi ātrāk sakārto?